重庆华数：助推本土企业参与“中国制造2025”
 | ?im rakstam ir nepiecie?amas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot ?o rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties da?ādi ieteikumi. Vairāk lasi lieto?anas pamācībā. Meklēt atsauces: "Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums" – zi?as · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
 | Ir ierosinājums sadalīt ?o rakstu atsevi??os rakstos |
?is ir starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums, ir pieminētas visas valstis, kuras nav atzinusi kaut viena valsts, tomēr tās tiek uzskatītas par suverēnām sakarā ar Montevideo konvenciju.[1]
Saraksts
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]ANO dalībvalstis, kuras neatzīst vismaz viena ANO dalībvalsts
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]| Valsts | Neatzīta kop? | Atzī?ana | Latvijas nostāja |
|---|---|---|---|
 Armēnija
|
1991 | Atzīst visas valstis, iz?emot Pakistānu. | Atzīst |
 Kipra
|
1974 | Atzīst visas valstis, iz?emot Turciju un Zieme?u Kipras Turku Republiku. | Atzīst |
 Korejas Republika
|
1948 | Neatzīst Korejas TDR. | Atzīst |
 Korejas TDR
|
1948 | Neatzīst Korejas Republika un Japāna. | Atzīst |
 ?īna
|
1949 | Neatzīst ?īnas Republika (Taivāna). Sakarā ar Vienas ?īnas politiku, ?īnas TR neuztur diplomātiskas attiecības ar 11 ANO valstīm un Vatikānu, kuras atzīst ?īnas Republiku (Taivānu). | |
 Izraēla
|
1948 | Neatzīst 28 ANO valstis un neatzītā Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika. Atzīst Palestīnas Atbrīvo?anas organizācija, kura vēlas izveidot savu valsti ?ādai valstij paredzētajā, ta?u Izraēlas kontrolētajā teritorijā. | Atzīst |
Valstis, kas nav ANO dalībvalstis un to neatkarību neatzīst vismaz viena ANO dalībvalsts
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]| Valsts | Neatzīta kop? | Atzī?ana | Latvijas nostāja |
|---|---|---|---|
 Abhāzija
|
1992 | Atzīst Krievija, Nauru, Nikaragva, Vanuatu un Venecuēla. 2014. gada sākumā Tuvalu atsauca atzī?anu un atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Gruziju.[2] Pārējās valstis to uzskata par Gruzijas da?u. | Neatzīst |
 Dienvidosetija
|
1991 | Atzīst Krievija, Nauru, Nikaragva, Sīrija un Venecuēla. 2014. gada sākumā Tuvalu atsauca atzī?anu un atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Gruziju.[2] Pārējās valstis to uzskata par Gruzijas da?u. | Neatzīst |
 Kosova
|
2008 | Atzīst 104 ANO valstis un ?īnas Republika (Taivāna). Kosovas Republika neatkarību jau bija pasludinājusi no 1991. līdz 2000. gadam, ta?u tad to atzina vienīgi Albānija. | Atzīst |
 Palestīna
|
1988 | Atzīst 146 ANO valstis, ANO neietilpsto?ā valsts Vatikāns, Rietumsahāra, Arābu valstu līga un citas organizācijas. Palestīna ir ANO novērotājvalsts. | Neatzīst |
 Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika
|
1976 | Sākumā atzina 84 ANO valstis un āfrikas Savienība, ta?u to skaits saruka vairāk nekā divas reizes[3] Lielāko da?u teritorijas kontrolē Maroka. | Neatzīst |
 Somālilenda
|
1991 | Atzīst Etiopija. Pārējās valstis to atzīst kā Somālijas da?a. Pa?reiz kontrolē lielāko da?u no teritorijas. | Neatzīst |
 Taivāna
|
1949 | 22 ANO valstis un Vatikāns atzīst to kā vienīgo ?īnas valsti, pārējās to uzskata par ?īnas Tautas Republikas da?u. | Neatzīst |
 Zieme?u Kipras Turku Republika
|
1983 | Atzīst Turcija un Abhāzija. | Neatzīst |
Valstis, kuru neatkarību atzīst tikai tās valstis, kas nav ANO dalībvalstis vai tās neatzīst neviens
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]| Valsts | Neatzīta kop? | Atzī?ana | Latvijas nostāja |
|---|---|---|---|
.svg){kind=small} Pied?estra
|
1990 | Moldovas da?a, kas ar Krievijas karaspēka palīdzību 1990. gadā atdalījās no pārējās valsts. Atzīst Abhāzija un Dienvidosetija. | Neatzīst |
2013. gadā trīs Austrālijas aborigēnu tautas pasludināja savas apdzīvotās teritorijas par neatkarīgām valstīm. Tā 30. martā radās 
Muravari Republika (Murrawarri Republic), 3. augustā - Euahlaji Tautas Republika (Euahlayi Peoples Republic),[4] novembrī neatkarīga k?uva Mbarbaramas Republika (Republic of Mbarbaram).[5] "Neatkarību parāde" turpinājās 2014. gadā, kad 10. janvārī trim valstīm pievienojās ceturtā - Virad?uri Centrālrietumu Republika (Wiradjuri Central West Republic).[6]
Piezīmes
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu] | ?is raksts neatbilst pie?emtajiem noformē?anas kritērijiem. Iemesls: tās vairs nav piezīmes, bet vismaz viena nopietna raksta da?a par izbiju?ām neatzītām valstīm, kas arī attiecīgi jānoformē Lūdzu, palīdzi uzlabot ?o rakstu. Diskusijā var parādīties da?ādi ieteikumi. Vairāk lasi lieto?anas pamācībā. |
*Abhāzija, Dienvidosetija un Pied?estra savstarpēji atzīst cita citu.
**Da?rez par valsti uzskata arī .svg){kind=small}
Neatkarīgo Maltas Bru?inieku ordeni, kuram ir vairākas valstiskuma pazīmes. Maltas ordenim ?obrīd ir arī novērotāja statuss ANO. 2008. gadā pie Maltas orde?a bija akreditēti 104 valstu diplomātiskie pārstāvji. Latviju pārstāv vēstnieks ar rezidences vietu Var?avā. Kā neatkarīgu valsti Maltas ordeni atzīst Itālija, bet Vatikāns orde?a lielmestra statusu ir pielīdzinājis valsts vadītāja statusam.
20. - 21. gadsimtā ilgāk pastāvēju?ās neatzītās valstis
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]1877. gadā ku?a ?Modeste” kapteinis D?eimss D?ord?s Mīdss pētīja Dienvid?īnas jūru un piestāja pie Spratlija salām. Vi?am tās iepatikās un vi?? nolēma tur apmesties. Vi?? tās nosauca par Cilvēcības karalisti (Kingdom of Humanity) un 1878. gadā pasludināja sevi par salu karali D?eimsu I un ierīkoja koloniju. Jau toreiz uz salām pretendēja apkārtējās valstis, bet apdzīvotas tās nebija. Mīdsa pēcte?i turpināja mē?inājumus iegūt tiesības pārvaldīt to resursus. Pēc Otrā pasaules kara saliniekos brieda republikāniskas noska?as, tāpēc 1963. gadā tās k?uva par Morakas-Songrati-Mīdsa Republiku (Republic of Morac-Songhrati-Meads). Ta?u pēc veltīgiem mē?inājumiem panākt atzī?anu ANO un apkārtējo valstu aneksijas, 1972. gadā salinieki atstāja salas. Pa?laik Spratlija salas joprojām ir strīdus teritorija starp ?īnu, Taivānu, Vjetnamu, Malaiziju, Bruneju un Filipīnām. Vienīgie iedzīvotāji uz salām ir vairāku augstāk minēto valstu militārpersonas.
Līdz 1902. gadam neatkarību vēl nebija zaudēju?as būru republikas Transvāla un Oran?as Brīvvalsts, kuras bez britiem atzīst arī Nīderlande, Francija, Vācija, Be??ija un ASV.
Pa?ā 20. gadsimta sākumā Filipīnu revolūcijas un neatkarības karu laikā kādu laiku noturas vairākas dumpinieku republikas: Negrosas Republika (1898 - 1901), Pirmā Filipīnu Republika (1899 - 1901), Zamboangas Republika (1899 - 1903), Tagalogu Republika (1902 - 1906).
20. gadsimta pirmās puses visilgāk pastāvējusī pa?pasludinātā valsts ar starptautiski nenoteiktu statusu bija Tibeta, kas k?uva neatkarīga, sabrūkot ?īnas Impērijai 1912. gadā, bet zaudēja neatkarību 1951. gadā, kad to iekaroja ?īnas Tautas Republika.
1912. gadā neatkarību ieguva Mongolija, tur līdz 1924. gadam valdīja Bogdohans, tad ar Sarkanās armijas palīdzību nodibināja Mongolijas Tautas Republiku, ko līdz Otrā pasaules kara beigām atzina vienīgi PSRS.
No 1921. līdz 1944. gadam pa?pasludināta valsts bija arī Tuvas Tautas Republika - PSRS satelītvalsts, arī bijusī ?īnas sastāvda?a, ko PSRS anektēja (tagad - Tuvas Republika Krievijas sastāvā).
Padomju Savienību līdz 1935. gadam oficiāli bija atzinu?as tikai 30 valstis.
Mand?ūrijā, ko bija okupējusi Japāna pastāvēja Mand?ougu valsts (1933-1945). Pēc Otrā pasaules kara ?īnas sastāvā. Japānas okupētajās ?īnas teritorijās (1937 - 1945) pastāvēja Nacionālā (Na?dzinas) valdība.
Austrumturkestānas Republika (1944 – 1949) bija padomju satelītvalsts ?īnas zieme?rietumos, tagad ?īnas sastāvā.
Iek?ējā Mongolijā izveidojās Menczjanas marione?u valsts (1937 – 1945), vēlāk no japā?iem atbrīvotajās teritorijās tika nodibināta Iek?ējās Mongolijas Tautas Republika ( 1945 – 1949), kas pievienojās ?TR. Vietējās kolaboracionistu marione?u valdības Japāna centās radīt visās Otrā pasaules kara laikā iekarotajās teritorijās.
Otrā pasaules kara laikā Eiropā pastāvēja divas nacistiskās Vācijas satelītvalstis: Neatkarīgā Horvātijas Valsts (1941-1945) un Slovākija (1938-1945).
Pēc Dienvidslāvijas sadalī?anas un pilso?u kara ?ajā teritorijā pastāvēja vairāki neoficiāli valstiski veidojumu: visilgāk - Serbu Republika (1992 - 1995, ko atzīst vienīgi Serbija), tagad ir autonomija Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, un Serbu Krajinas Republika (formāli: 1991 – 1995), tagad Horvātijas sastāvda?a.
īru tautas brīvības alkas 20. gadsimta sākumā pārauga revolūcijā un savas valsts izveido?anā. Tika nodibināta īrijas Republika (1919 - 1922). Tā gan nepastāvēja ilgi, īrija tika pārveidota par Britu Impērijas domīniju, vēlāk par Britu nāciju sadraudzības domīniju un tikai 1937. gadā ieguva pilnīgu neatkarību, gan pazaudējot Zieme?īriju.
Uz mazas sali?as pie Sardīnijas krastiem 19.-20. gadsimtā eksistēja miniatūrā Tavolaras Karaliste, ko pārvaldīja Bertoleoni dzimta (sala: 5 km gara un 1 km plata). 1836. gadā toreizējais Sardīnijas karalis, apmeklējot salu, puspajokam atzina tās neatkarību un tā piedzima viena no mazākajām monarhijām pasaulē. Kad izveidojās vienota Itālijas valsts, Tavolaru tajā neiek?āva, 1903. gadā jau Itālijas karalis parakstīja draudzības līgumu ar Tavolaras Karalisti. 1934. gadā nomira pēdējā, oficiālā Tavolaras karaliene, atstājot salu Itālijai. Sala galīgi zaudēja neatkarību, kad 1962. gadā tur izbūvēja NATO kara bāzi.
Pēc Otomā?u Impērijas sabruk?anas kurdi izveidoja Kurdistānas Karalisti (1921—1924), bet briti to iek?āva savā Divupes mandāta teritorijā, tagadējā Irākā. Kurdu dumpinieki Austrumturcijā izveidoja Ararata Republiku (1927-1930).
Arābijas pussalas vidusda?ā līdz 1921. gadam pastāvēja D?abal-?ammaras (Ha'ilas) Emirāts. Uz austrumiem no tā - Ned?das un Hasas Emirāts (1902 - 1921), kas, iekarojot kaimi?us, k?uva par Ned?das Sultanātu (1921 - 1926). Austrumos no Ha'ilas atradās Hid?āzas Karaliste (1916 - 1925), arī to iekaroja Ned?da, izveidojot Ned?das un Hid?āzas Karalisti (1926 - 1932), kas 1932. gadā pārtapa par Saūda Arābiju, tika iekarots arī Asīras Emirāts (1910 – 1934, pilnībā) un pievienotas arī citas teritorijas. Ned?du un Hid?āzu iepriek? bija atzinu?as tikai da?as tā laika lielvaras (PSRS, Lielbritānija, ASV un citas), pārsvarā nodibinot zemāka ranga diplomātiskās attiecības.
?īnas pilso?u kara laikā pirms Otrā pasaules kara vienā no tās provincēm tika nodibināta ?īnas Padomju Republika (1931 - 1934), karam un japā?u okupācijai turpinoties, tas viss noveda pie tā, ka ?īnas Republika savā varā saglabāja tikai Taivānu, bet 1949. gadā tika nodibināta ?īnas Tautas Republika. 1971. gadā ?īnas Republiku (Taivānu) ANO nomainīja ?īnas Tautas Republika - iesākās tās atzī?ana, bet Tavānas (Taibejas) ?īna daudzviet zaudēja diplomātisko statusu. Savstarpēji viena otru neatzina savulaik sadalītās Vācijas un Vjetnamas valstis un to sabiedrotās no citu valstu vidus. Tikai pēc tam, kad abas vācu valstis 1973. gadā tika uz?emtas ANO, arī pārējās pasaules valstis masveidā sāka tās atzīt.[7] Jau apvienotā Vjetnama ANO tika uz?emta 1977. gadā, bet abas Korejas valstis - tikai 1991. gadā.
No 1976. (drīzāk no 1978.) gada līdz 2009. gada 18. maijam ?rilankas zieme?os eksistēja tamilu pa?pasludināta Tamililamas valsts, 2009. gadā to atkaroja ?rilankie?u armija. Pa?reiz savas valsts ideju uztur tamilu trimdas organizācijas.
1978. gadā, kad Izraēla karoja ar Libānu, tās dienvidda?ā izveidojās proizraēliska valsti?a ?Neatkarīgā, brīvā Libāna” (1979-2000), ta?u ilga kara rezultātā Libāna ?o teritoriju atguva.
āfrikā vairākus gadus pastāvēja ?ādas pa?pasludinātas valstis: Rifas Republika (1921 – 1926), Katanga (1960 – 1963), Rodēzija (1965 – 1979), Biafra (1967 – 1970), An?uana (1997 – 2002), Moheli (1998 – 2002), Ruvenzururu Karaliste (1963—1982) pasludināja neatkarību pirms Ugandas un ilgi karoja ar to, līdz noslēdza miera līgumu, iek?aujoties tās sastāvā, tagad tikai kultūrnacionāla autonomija.
20. gadsimta 2. pusē relatīvi ilgāku laiku pastāvēja 4 no Dienvidāfrikas ?bantustāniem”: Transkeja (1976—1994), Boputatsvāna (1977—1994), Venda (1979—1994) un Ciskeja (1981—1994). To neatkarību atzina tikai Dienvidāfrikas Republika.
Pilso?u kara saplosītajā Somālijā laiku pa laikam kāda no teritorijām pasludināja neatkarību, bet pēc tam atkal ?izgaisa”, piemēram, D?ubalenda (1998-2001), lai pārvērstos Dienvidrietumsomālijā (2002-2006) un atkal k?ūtu autonoma (pazīstama arī ar nosaukumu Azānija).
āzijā, centrālajā da?ā līdz 1920. gadam pastāvēja Hivas Haniste, ko ar Padomju Krievijas palīdzību pārvērta par Horezmas Tautas Padomju Republiku, bet 1924. gadā likvidēja, iek?aujot PSRS sastāvā. Tie?i tāds pat liktenis bija citai valstij: Buhāras Emirāts, pēc emīra gā?anas no 1920. līdz 1924. gadam sabija kā Buhāras Tautas Padomju Republika. Vispār, Krievijas pilso?u kara laikā biju?ās impērijas teritorijā neilgu laiku pastāvēja gandrīz 60 da?ādi valstiski veidojumi.
Maldivu salu dienvidda?ā bija separātistu pasludināta valsts Apvienotā Suvadivu Republika (1959—1963).
Demokrātiskā Kampu?ija (1975 – 1979), kas izveidojās, kad valsts apvērsumu Kambod?ā izdarīja ?sarkanie khmeri”, arī bija faktiski neatzīta valsts (pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības tai bija tikai ar ?īnu, Albāniju un Zieme?koreju).
Gagauzija gribēja atdalīties no Moldovas un 1990. gadā pasludināja savu neatkarību, ta?u 1994. gadā samierinājās ar autonomiju (2014. gada Ukrainas notikumu sakarā tur atsākusies zināma vi??o?anās).
Neatzīts bija Afganistānas Islāma Emirāts (1996 – 2001).
Okeānijā neatkarību divas reizes pasludināja Zieme?zālamana salu Republika (1975—1976,1990—1998), nesekmīga cī?a par Bugenvila salas atdalī?anu no Papua-Jaungvinejas beidzās ar miera līgumu un apmierinā?anos ar autonomiju.
Tagadējās Krievijas teritorijā no 1991. gada līdz 2000. gadam (juridiski – līdz 2007.) pastāvēja ?e?enu Republika I?kerija, divu karu rezultātā pa?pasludinātā valsts tika likvidēta un Krievija atjaunoja tās biju?o, autonomijas statusu.
Visas pārējās, biju?ās pa?pasludinātās valstis savu neatkarību nespēja saglabāt ilgāk par pāris gadiem, mēne?iem vai pat dienām. Bie?i neatkarība tika pasludināti tikai formāli, absolūti bez jebkāda reāla seguma, jaunākais piemērs Banksamoro Republika Mindanao, ko Moro Nacionālās Atbrīvo?anas Fronte pasludināja 2013. gada 12. augustā. Republikas teritorijā it kā ietilpstot: Mindanao, Sulu un Palavanas salas, kā arī Malaizijas ?tati: Sabaha un Saravaka. 2014. gada sākumā Irākā islāmisti pasludināja ie?emtajā Falud?as pilsētā Falud?as Islāma valsti.[8]
ārējās saites
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- Nepārstāvēto Nāciju un Tautu Organizācijas (UNPO) mājaslapa
- āfrikas brīvo valstu federācija
- Jauno āfrikas valstu organizācija[novecojusi saite]
- āfrikas kontinenta karalistu federācija Arhivēts 2013. gada 7. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Iedzimto jeb Pirmo nāciju organizācijas
- Pa?pasludinātās mikronācijas
- Pa?pasludinātās valstis biju?ajā PSRS teritorijā
- Trimdas valdības
Atsauces
[labot ?o sada?u | labot pirmkodu]- ↑ Andris Kārkluvalks. ?Azavada un 10 citas pasaules neatzītās valstis?. delfi.lv, 2013. gada 6. apr..
- ↑ 2,0 2,1 Chris Roth. ?Springtime of Nations: Tuvalu Unfriends Abkhazia & South Ossetia in Wake of Crimean Annexation?, 2014. gada 5. apr..
- ↑ Chris Roth. ?Springtime of Nations: Polisario Front a Bit More Isolated after Paraguay “Unfriends” Sahrawi Arab Democratic Republic?, 2014. gada 6. janv..
- ↑ ?Arhivēta kopija?. Arhivēts no ori?ināla, laiks: 2015. gada 1. augustā. Skatīts: 2014. gada 22. janvārī.
- ↑ Chris Roth. ?Springtime of Nations: Wiradjuri Activists Raise Flag, Proclaim Newest Aboriginal Republic in Australia?, 2014. gada 28. janv..
- ↑ ?Murrawarri Republic?. www.facebook.com.
- ↑ ?DDR-Lexikon: Staatliche Anerkennung?. www.ddr-wissen.de.
- ↑ Chris Roth. ?Springtime of Nations: Al-Qaeda-Affiliated ISIS Militia Declares Fallujah an Islamic State as Sunni-Shi’a War Spreads from Syria to Iraq?, 2014. gada 4. janv..